Kā mēs visi tagad zinām, katrs iekšējais dators sastāv no daudzām daļām, kuras visas ir savstarpēji savienotas ļoti līdzīgi tam, kas notiek cilvēka ķermenī, un galvenās ir šādas: mātesplate, kas ir mazliet mugurkauls, procesors ir smadzenes un tad ir atmiņa, kas ir sadalīta divās daļās, operatīvajā un ātrajā RAM, un diskā, kur tiek glabāti faili. Atkarībā no katras atsevišķās daļas īpašībām dators var būt ātrāks vai lēnāks. Šajā rakstā mēs īsumā cenšamies uzzināt, kādi ir vissvarīgākie tehniskie parametri, no kuriem atkarīgs datora veiktspēja, vai tas būtu dators, viedtālrunis vai planšetdators.
Datora ātrums un iespējas ir atkarīgas no procesora, operatīvās atmiņas un diska .
1) Procesors vai centrālais procesors
Procesors acīmredzami ietekmē datora veiktspēju tādā nozīmē, ka, jo ātrāk procesors apstrādā datus, jo ātrākas būs programmas operācijas. Piemēram, pieņemot, ka jūs izmantojat programmu, kurai ir jādara daudz matemātikas, lai atrisinātu sarežģītu darbību, pabeigšanas laiks būs mazāks, ja CPU ir jaudīgāks. Procesora ātrumu sauc par pulksteni, to mēra ar operāciju skaitu, ko tas var veikt sekundē, un aprēķina Hz.
Pašlaik mēs sakām, ka procesoru tirgū ir procesori ar 3 GHz vai lielāku. Turklāt mūsdienu CPU tiek izgatavoti ar diviem vai vairākiem neatkarīgiem procesoriem, ko sauc par kodoliem, kas ļauj vienlaikus veikt vairākas operācijas vai līdzsvarot slodzi tā, lai procesors nekad nebūtu 100% aizņemts, efektīvi bloķējot katru darbību.
Cita informācija par procesoru īpašībām ir aprakstīta rokasgrāmatā par to, kā izvēlēties datora mātesplati un centrālo procesoru.
No tā, kas tika teikts, ir acīmredzami, ka procesors lielā mērā ietekmē datora veiktspēju, it īpaši, ja jūs izmantojat programmas, kurām nepieciešama liela datu apstrāde, piemēram, piemēram, video konvertēšana un rediģēšana vai 3D grafika. Tā kā procesoru attīstība pēdējos gados tomēr nav tāda, ka no tehnoloģiskā viedokļa tā būtu bijusi tik liela, un tā kā starp Intel un AMD CPU ir bijusi arī zināma standartizācija, mēs sakām, ka klēpjdatorā vai darbvirsmā procesors nav vissvarīgākā lieta, ko apskatīt .
LASĪT ARĪ: Kā paātrināt datora maksimālo ātrumu
2) operatīvā atmiņa
RAM ir atmiņa, kurā atrodas dati, kurus apstrādā centrālais procesors un kas ielādēti no diska. Teiksim, ka disks ielādē dažus failus, tie, lai programmas izpildes laikā būtu pieejami, paliek ielādēti RAM, kas ir ātras piekļuves atmiņa. Datorā esošās operatīvās atmiņas apjoms lielā mērā ietekmē tā veiktspēju, jo, jo vairāk atmiņas ir, jo vairāk datu var īslaicīgi saglabāt (kamēr dators paliek ieslēgts), un tas nav jāielādē no diska. Kopumā, nepārsniedzot noteiktus ierobežojumus (es nepārsniegtu 16 GB), jo vairāk RAM ir, jo labāk.
Varētu domāt, ka datora ātrums ir atkarīgs arī no operatīvās atmiņas ātruma. Tomēr patiesībā ar moderniem procesoriem jūs īsti nepamanīsit atšķirību starp ātru 1600 MHz operatīvo atmiņu un 2400 MH, ja vien jūs neizmantojat programmas ar lielu datu apstrādes pieprasījumu, piemēram, parasto 3D grafikas pārveidošanas programmatūru video vai sarežģītu matemātisko aprēķinu lietojumprogrammas. Tikai šāda veida operācijām RAM un arī CPU ātrums ir ļoti svarīgs un izšķirošs. Normālai lietošanai paredzētā datora gadījumā mēs varam izmantot arī vecās RAM kartes, svarīgi, lai kopējā atmiņa būtu vismaz 4 GB (Windows 32 bitu sistēmai) vai 8 GB 64 bitu sistēmām.
Kā jau paskaidrots, RAM ir vissvarīgākā datora sastāvdaļa, un visa informācija ir rakstā par to, kuru RAM izvēlēties un cik daudz RAM iegādāties.
3) Disks
Kamēr operatīvā atmiņa ir ātra, disks tiek uzskatīts par lēnu atmiņu, jo tas prasa laiku, lai ielādētu datus, bet paliek neatgriezeniski saglabāts, līdz lietotājs tos manuāli izdzēš. Datora veiktspēja ir ļoti atkarīga no diska . Jums var būt personālais dators ar ātrāko procesoru pasaulē ar desmitiem Giga operatīvās atmiņas, taču, ja dati tiek saglabāti tradicionālā mehāniskā cietajā diskā, pat vislabākajā tirgū, tad tas būs sašaurinājums, kas satrauks visus centienus., it kā braucot ar Ferrari ar pievilktu rokas bremzi. Lietas daudz uzlabojas, ja datorā izmantojat SSD disku, tas ir cietvielu disks, tāds kā tas ir visās planšetdatoros.
SSD ir daudz ātrāks nekā mehāniskais cietais disks un darbojas līdzīgi kā USB atmiņas kartes. Un otrādi, kā rakstīts rakstā par atšķirībām starp SSD un HDD cietajiem diskiem, lielie SSD maksā daudz vairāk nekā cietie diski, kas bez problēmām var sasniegt pat 2 TB un vairāk. Ideāla datora situācija būtu, ja operētājsistēma un programmas būtu instalētas SSD, kas darbojas kā galvenais disks, savukārt fiksētie faili, piemēram, dokumenti, video, fotoattēli, visi tiek glabāti cietajā diskā ar daudz vietas.
Pārējās sastāvdaļas ir papildinošas, un tās būtiski neietekmē datora ātrumu un veiktspēju. Noteikti moderna mātesplate ļauj instalēt jaunākās paaudzes procesorus un RAM kartes un būs efektīvāka no elektrības un savienojumu viedokļa, taču tas daudz neietekmē datora ātrumu. Videokarte ir noderīga tiem, kas spēlē jaunākās paaudzes videospēles, taču tā nav izšķiroša datora veiktspējai.
Visbeidzot, jāatzīmē, ka izmantotā operētājsistēma ir svarīga datora veiktspējai . Visas iepriekšminētās runas attiecas uz Windows PC vai Mac vai pat uz datoru ar pilnu Ubuntu Linux sistēmu. Tomēr, ja jūs lietojat vecu datoru, kas ļoti lēni darbojas ar Windows 7, un tajā instalējat īpaši vieglu operētājsistēmu, tad tā veiktspēja būtu tāda pati kā pēdējās paaudzes datoram.
Tie, kuriem ir vecs dators, pēc tam to var atjaunot pilnos darba apstākļos, instalējot vienu no labākajām Linux operētājsistēmām.
LASĪT ARĪ: Lietas, kas jāzina pirms jauna datora iegādes
