Šajā emuārā mums ir vesela rakstu sadaļa, kas palīdz cilvēkiem aizsargāt datoru, taču katru reizi ir jācīnās ar dažiem nepatiesiem uzskatiem un stāstiem par kiberdrošību, kas maldina runas un padara mazāk pieredzējušos cilvēkus kļūdainus. Dažos gadījumos tie ir IT drošības norādījumi, kurus raksta arī autoritatīvi laikraksti un emuāri, bet kas absolūti neatbilst patiesībai .
Ņemot iedvesmu no dažiem vadu un lifehacker rakstiem, mēs redzam dažas leģendas par datoru drošību internetā, kuras saskaņā ar dažiem lielākajiem datoru ekspertiem ir noliegtas.
LASĪT ARĪ: 10 izplatītas kļūdas datoru kopšanā, no kurām jāizvairās
1) Neviens hakeris nenāks man uzbrukt, kurš neesmu neviens
Tas, kas saka - ja normāls cilvēks nevar būt hakeru uzbrukuma mērķis, jo viņam nav ko slēpt, tas ir absolūti nepareizs pieņēmums.
Tā ir taisnība, no vienas puses, ka tik daudz interneta lietotāju apsver iespēju saņemt kiberuzbrukumus savam personālajam datoram ne tik ticami, taču taisnība ir arī tas, ka hakeri darbojas caur automātiskiem robotprogrammatūras, kas skenē tīklu, meklējot neaizsargātus datorus.
Visizplatītākie draudi nav specifiski, taču interneta līmenī un katrs dators var būt labs hakerim, pat ja tas nav saistīts ar personas datiem.
Katra ierīce vai tās glabāšanas vieta ir potenciāli noderīga uzbrukumu veikšanai vai nelikumīgu datu glabāšanai.
Robot tīkla, ko sauc par zombijiem, datori tiek izmantoti uzbrukumiem pret pakalpojumu atteikuma koordinātām, lai vietnes vairs nebūtu pieejamas.
Turklāt jebkura personiska vai finansiāla informācija ir vērtīga potenciālajam identitātes zaglim, tāpēc arī mana vai jebkura cita persona var būt noderīga, lai izveidotu nepatiesu identitāti, kas izmantojama nelikumīgām darbībām.
2) Ja es nedaru neko riskantu, antivīruss nav vajadzīgs
Tas joprojām ir uzskatu veids daudziem cilvēkiem, kuri domā, ka viņi tik labi prot izmantot internetu un datorus, ka viņiem nav nepieciešama pretvīrusu programmatūra, lai sevi aizsargātu.
Fakts ir tāds, ka datora drošība nav atkarīga tikai no cilvēku, bet arī no citu prasmēm un ieradumiem.
Ļaunprātīga programmatūra parasti ir visur, un to pat var ievietot vietnēs, kuras tiek uzskatītas par nepieņemamām kā Youtube vai Facebook.
Ikviens, kurš skata inficētu lapu internetā, var būt inficēts ar vīrusu, ja viņiem nav pretvīrusu programmatūras, kas to aizsargā.
Ar vīrusu aizsardzību var nebūt pietiekami, taču tas noteikti ir nepieciešams.
Citā rakstā paskaidrojums par to, kā vīruss vai ļaunprātīga programmatūra nonāk datorā un kā tas inficē datoru
3) Instalējot pretvīrusu un ugunsmūri, jūs esat 100% aizsargāts
Tas ir pretējs iepriekšējam punktam.
Ja nav taisnība, ka jūs varat iztikt bez pretvīrusu, pat ja tas ir ļoti labi ar datoru, ir tikpat nepatiess, ka ar pretvīrusu, iespējams, kopā ar ugunsmūri, jūs varat būt pārliecināti, ka jūs nekad netiksiet inficēts un jūs neietekmēs infekcijas un ļaunprātīga programmatūra.
Lai uzzinātu vairāk, iesaku izlasīt divus citus rakstus:
- Datoru drošības pamatnoteikumi un rīki
- Tiešsaistes drošības rokasgrāmata pret hakeriem, pikšķerēšanu un kibernoziedzniekiem
4) Tādi pakalpojumi kā Tor vai VPN var padarīt mūs pilnīgi anonīmus vai neizsekojamus internetā .
Citā rakstā mēs redzējām, ka TOR ir garantēta tiešsaistes privātums, kas teorijā ir taisnība, bet ne praksē.
Tas nav īsts mānīšana, TOR faktiski izmanto arī hakeri, lai izvairītos no pieķeršanās viņu nelikumīgajām darbībām.
Tor piedāvā pilnīgu anonimitāti no uzņēmumiem, kas vāc datus, no telefona kompānijas un pat no valdībām, kamēr VPN šifrē visu trafiku, lai nodrošinātu visu komunikāciju internetā drošu.
Tādi pakalpojumi kā Tor un vai VPN sērfošanai, vienlaikus paliekot anonīmiem, ir ideāli piemēroti identitātes aizsardzībai, taču tie nav droši.
Tomēr problēma nav instrumentā, bet gan tajā, kurš to izmanto.
Patiešām ir grūti garantēt pilnīgu anonīmi tiešsaistē un neatstāt nekādas pēdas.
TOR ir vajadzīgas noteiktas tehniskas prasības, kurām, piemēram, ja jau izmantojat nenodrošinātu wifi savienojumu vai ja neizmantojat VPN vai arī sērfojat no datora ar programmām, kas sūta nenodrošinātus datus (spraudņi un pārlūka paplašinājumi), kuras nepaiet garām TOR, to var atrast no jebkuras policijas izmeklēšanas.
Turklāt nevar garantēt, ka pat izmantojot TOR
5) Pārlūkprogrammu inkognito režīms aizsargā privātumu
Pārlūkprogrammu inkognito režīms var aizsargāt lietotāju privātumu tikai no citiem cilvēkiem, kuri lieto šo datoru.
Tomēr tas nav privātuma rīks, kas aizsargā interneta savienojumu no ārpuses, no reklāmas aģentūrām, no telefona kompāniju vai pašu tīmekļa vietņu uzraudzības.
Vietnes, kuras mēs apmeklējam, var lasīt mūsu IP adresi un zināt, kas mēs esam un no kurienes mēs esam, pat nezināmā režīmā.
